Studijas ārzemēs, viss par finansējuma iespējām, dokumentiem
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc ir labāk pieteikties kopā ar KALBA nekā pašam?
Vispirms jāuzsver, ka pieteikšanās ārzemēs nav vienkārša. Patstāvīgi visu darīt pašam var būt laikietilpīgi, un studenti bieži vien pirmajā pieteikumā pieļauj kļūdas, kuras pēc pieteikuma nosūtīšanas vairs nevar labot. KALBA ir 31 gada pieredze, un mēs gādājam par to, lai dokumenti tiktu apstrādāti ātri un efektīvi. Turklāt mēs vienmēr sniedzam pievienoto vērtību: sniedzam papildu konsultācijas studentiem, ja pieteikšanās procesā rodas jautājumi, starpniekojam komunikācijā ar augstskolām, kas palīdz ātrāk atrisināt problēmas. Mēs organizējam arī vecāku sapulces, lai atbildētu uz vecāku jautājumiem, un praktisku padomu seminārus studentiem, lai palīdzētu topošajiem studentiem sagatavoties pirmajiem soļiem jaunajā augstskolā. Tādējādi papildus dokumentu kārtošanai KALBA palīdz studentiem visa gada garumā - no pirmajām konsultācijām līdz pat aizbraukšanai, kā arī sniedz konsultācijas pēc studiju uzsākšanas.
Kā darbojas 96 % uzņemšanas garantija?
Uzņemšanas process ir ne tikai dokumentu aizpildīšana izvēlētajā augstskolā, bet arī reālo uzņemšanas iespēju izvērtēšana. Mēs esam uzkrājuši milzīgu pieredzi 31 darbības gadu laikā un piedāvājam A, B un C plānu, tādējādi apdrošinot savus klientus pret neveiksmes iespējamību, ja viņi neatbilst sākotnējās izvēles prasībām, piemēram, nesaņem nepieciešamo IELTS punktu skaitu, nenokārto matemātikas valsts eksāmenu u. tml.
Kādi dokumenti man jāiesniedz uzņemšanai?
Katrai valstij un pat katrai augstskolai ir noteiktas īpašas prasības, tāpēc jums nav par to jāuztraucas, jo jūsu studiju mentors visu izdarīs jūsu vietā.
Vai, dzīvojot ārzemēs, es varēšu sevi finansiāli nodrošināt?
Noteikti jā. Tā ir viena no galvenajām studiju ārzemēs priekšrocībām, t. i., agrīna finansiālā neatkarība. Tas ir tāpēc, ka augstskolā studentiem ir jābūt klāt ne vairāk kā 20 stundas nedēļā, pārējais laiks ir veltīts mācībām mājās. Šī iemesla dēļ visiem studentiem ir lieliskas iespējas apvienot studijas ar darbu. Pastāv arī iespēja papildus algai saņemt papildu atvieglojumus no valsts. Piemēram, Dānijā visi studenti, kuri strādā vismaz 12 stundas nedēļā, papildus Skandināvijas algai no valsts saņem aptuveni 700 eiro mēnesī (tā sauktais studentu atbalsts). Līdzīgi pabalsti tiek piemēroti arī Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē. Svarīgi arī atzīmēt, ka visās ārvalstu augstskolās ir atsevišķi karjeras centri, kuru uzdevums ir palīdzēt studentiem darba meklējumos. Karjeras konsultanti ne tikai palīdz darba meklēšanas procesā, bet arī palīdz rakstīt CV, motivācijas vēstules un sagatavoties darba intervijām. Tādējādi studijas ārzemēs var ne tikai palīdzēt studentiem iegūt ārzemju augstākās izglītības diplomu, bet arī darba pieredzi, kas būs liels ieguvums pēc studiju beigšanas.
Vai ir vērts doties uz ārzemēm, ja mana angļu valoda nav perfekta?
Tas noteikti ir vērts un pat ļoti ieteicams. Studēt ārzemēs ierodas studenti no visas pasaules, un katra studenta zināšanu līmenis ir atšķirīgs. Аugstskolas to saprot, tāpēc pirmais mēnesis vienmēr ir vairāk “adaptācijas” mēnesis, kura laikā studentiem tiek sniegts vispārējs ieskats augstskolá vai specialitātē un ļauts pierast pie apkārtējās vides, lai, tiklīdz viņi ieradīsies, netiktu pārslogoti ar sarežģītu ārzemju literatūru. Parasti pēc mēneša vai diviem studenti ir pārvarējuši valodas barjeru, un angļu valoda vairs nerada problēmas. Varam droši apgalvot, ka mums nav bijis neviens students, kurš atgrieztos no studijām ārzemēs, jo nesaprata, ko pasniedzēji saka. :) Vēl viena svarīga nianse ir tā, ka angļu valoda būs valoda, kas nākotnē būs nepieciešama ikvienam strādājošajam, tāpēc, ja skolēns pēc skolas jūt, ka viņa angļu valodas zināšanas nav pietiekami labas, mācības ārzemēs būs lieliska iespēja uzlabot valodas zināšanas un aizpildīt robu, kas var radīt šķēršļus darba atrašanai.
Vai labāk izvēlēties kopmītnes vai meklēt dzīvesvietu privātajā sektorā?
Mēs iesakām pirmajā gadā izvēlēties kopmītnes, jo gandrīz visas augstskolas to garantē pirmā kursa studentiem. Parasti augstskolu kopmītnes atrodas netālu no universitātes, lai pirmā kursa studentiem būtu viegli orientēties jaunajā vidē un lai viņiem būtu lieliska iespēja satikt citus tās pašas augstskolas studentus. Protams, jāatzīmē, ka dzīvošana kopmītnēs parasti ir nedaudz dārgāka nekā dzīvošana privātajā sektorā, taču cenā parasti ir iekļauti visi nodokļi, apdrošināšana, internets un citi maksājumi, par kuriem privātajā sektorā var būt jāmaksā papildus. Ja vēlaties lētāku variantu, ir pieejams labs piedāvājums privātā sektorā. Pirms aizbraukšanas mēs ļoti cenšamies, lai visi topošie pirmā kursa studenti, kas dodas uz vienu un to pašu augstskolu, iepazītos, tāpēc nereti studenti, kas ir “sadraudzējušies”, dzīvo vienā vai divās istabās un maksā īri privātajā sektorā.
Vai ir nepieciešams zināt dāņu/holandiešu valodu, lai studētu šajās valstīs?
Noteikti nē. Gan Nīderlandē, gan Dānijā ir vairākas studiju programmas angļu valodā, tāpēc mūsu studiju mentori var palīdzēt jums atrast studiju programmas tieši angļu valodā. Protams, vietējās valodas zināšanas ir priekšrocība, jo īpaši darba tirgū, taču gan Nīderlandes, gan Dānijas universitātes piedāvā bezmaksas otrās valodas apmācību ārvalstu studentiem. Tas dod studentiem unikālu iespēju pēc studiju pabeigšanas runāt ne tikai angļu valodā, bet arī citā svešvalodā.
Vai man ir nepieciešamas ļoti labas atzīmes un eksāmenu rezultāti, lai studētu ārzemēs?
Ne obligāti. Studijas ārzemēs ir lieliskas ar to, ka dod iespēju studēt arī skolēniem, kuriem skolā veicies sliktāk, jo uzņemšanas procesā vairāk tiek ņemta vērā skolēna motivācija mācīties, viņa skolas vai brīvprātīgā darba pieredze. Tiek piedāvāti arī dažādi studiju veidi, tāpēc, ja topošais students neatbilst uzņemšanas kritērijiem, var piedāvāt alternatīvas. Mūsu studiju mentori var dalīties ar daudziem veiksmes stāstiem par studentiem, kuri mācījās skolā ar ne tik labām sekmēm, bet tagad strādā darbā, par kuru daži varētu pat tikai sapņot. Viens no labākajiem piemēriem ir mūsu students Aivars. Šis jaunietis devās studēt uz Angliju ar knapi pietiekamu gada vidējo vērtējumu. Visi draugi un klasesbiedri viņam teica, ka ar šādām atzīmēm viņš nekad neiestāsies. Šodien Aivars var lepoties, ka ir veiksmīgi pabeidzis mūzikas (saksofona) studijas West London Universitātē un strādā savā specialitātē. Šis ir tikai viens no veiksmes stāstiem, kas var iedvesmot ikvienu, ka viss, kas ir jādara, ir jātic sev un tam, ko dari, jo skolas atzīmes neparāda, cik veiksmīgi mēs varam būt dzīvē.
Vairāk nekā 30 000
augstskolu no visas pasaules!